Laiks
Kur gājis, kā atnācis
Bet vienmēr šeit pat vien ir.

Es
No kurienes nācis, uz kurieni lai skrietu
Tepat vien esmu

Laiks un telpa nekur neiet
Viss iet laikā un telpā

Tāpat arī es (un tu?)
Mēs tikai kustinām pasauli ap mums
Un stāvam viņai pa vidu.

lai arī pasaule visapkārt
Mana pasaule ir manī.
Lai arī cik es kustinu šo pasauli
Tā tomēr paliek turpat.

Es jautāju nāvei
"Kam tu šeit?"
No viņas kā klints atbalsojās
"Kam Tu šeit?"

Es apjuku, teicu
"Esmu šeit tīrs savā gribā"
Un nāve man bilda
"Es ar',
Esmu šeit dēļ tevis,
Tu pats man dzīvību devi
Nekā šeit nav no manis pašas"

Jau zināju, ko man teiks
Bet šaubas mani dzina
"Kamdēļ esi šeit?"
"Dēļ tā, ko tu šeit meklēdams neatrodi"

Un es dzirdu sevī,
Kā es viņu saucu.
Lai atbrīvo mani...
No nekā, dodot tīru neko.